Lai būtu musulmanis, nav nepieciešamas nekādas formalitātes, piemēram, došanās pie mufti vai imama.

Lai ticētu, ir nepieciešams teikt Kalima-i šahādu un zināt tās nozīmi.

Kalima Shahada:

(Ash’hadu an lâ ilâha illallâh wa ash’hadu anna Muhammadan abduhû wa rasûluhû).

Kalima Šahadas nozīme:

“Es ticu un apliecinu, ka nav nekā un neviena cita kā vien “Allahu ta’ala”, kas būtu pielūgsmes cienīgs. Patiesais dievs ir tikai “Allahu ta’ala”.”

Viņš ir Tas, kurš visu radīja. Viņā ir viss pārākums. Viņā nav nekādu trūkumu. Viņa vārds ir Allāhs.

“Es ticu un apliecinu, ka Muhameds “alaihissalam” ir Viņa kalps un Viņa vēstnesis, tas ir, Viņa pravietis.”

Viņš ir cildena persona ar baltu, spožu un jauku seju, laipnību, maigumu, maigu runu, labsirdību; kura ēna nekad nekrita uz zemes.

Viņš ir Abdullāha dēls. Viņu sauca par arābu, jo viņš bija dzimis Mekā un bija hašimītu cēlies. Viņš ir Hadratas Aminas, Vahaba meitas, dēls.

Leksikāli “iman” nozīmē “zināt, ka cilvēks ir pilnīgs un patiess, un ticēt viņam”. Islāmā “iman” nozīmē ticēt faktam, ka Rasulullah “sallallahu te’ala alaihi wa sallam” ir Allāha pravietis; ka viņš ir Nabi, Viņa izvēlētais Vēstnesis, un teikt to ar ticību sirdī; un ticēt lietām, ko viņš nodeva; un teikt Kalima-i Shahada, kad vien iespējams.

Iman nozīmē mīlēt visu, ko Muhameds ’alaihissalām ir teicis, un apstiprināt, tas ir, ticēt tam no sirds. Tos cilvēkus, kas tic šādā veidā, sauc par mu’min jeb musulmaņiem. Katram musulmanim ir jāseko Muhamedam ’alaihis-salam. Viņiem ir jāiet pa ceļu, ko viņš vadīja. Viņa ceļš ir ceļš, ko parāda Korāns. Šo ceļu sauc par islāmu.

Mūsu reliģijas pamats ir iman. Allāhs nemīl un nepieņem nekādu pielūgsmi vai labus darbus no tiem, kuriem nav imāna. Ikvienam, kurš vēlas kļūt par musulmani, vispirms ir jābūt imānam. Pēc tam viņam ir jāapgūst ghusl, mazgāšanās, namāz un citas fardas un harāmas, kad vien tas ir nepieciešams.